ISBN kods: 9984-31-325-5GADALAIKI–METAI. Kristijonas Donelaitis
Donelaitis – viens no spožākajiem Austrumprūsijas vārdiem. Viņa Gadalaiki Paula Kalvas meistarīgajā atdzejojumā izceļ baltisko ticību saglabāties un palikt.
cietie vāki
210x155 mm
294 lpp.
|
Rainis, kas nāk, Rainis, kas iet, Rainis, kas paliek.Nopietni iepazīts, sīki pētīts un daudziem gandrīz pilnīgi nezināms.Šajā krājumā ienāk Rainis, kas allaž ir aktuāls,bet šādā kopskatā nekad vēlnav lasīts.
Dzejoļu krājums SAKNES savus lasītājus ieved Vidzemes lībiešu pasaulē.Grāmatā dzejoļi sakārtoti trijās nodaļās un vienā no tām dzejoļi rakstīti Vidzemes lībiskā dialekta Svētciema izloksnē.Dzejniece Anita Emse gadiem cauri nes tālāk savu senču mantojuma daļu – saikni ar lībiešu valodu,lai arī vairs tikai izloksnē.
L,
iepriekš lasītājiem zināma kā Liene Štāla. Šis ir viņas
ceturtais dzejoļu krājums. Iepriekš
publicēti – „Vakardiena” 1997, „Melnais eņģelis”, 2002,
„Lidot”, 2005. Autores dzeja lasāma dažādos Kurzemes dzejnieku
kopkrājumos, piemēram, 2018. gadā izdotajā „Piemares vējos”,
presē ("Kurzemes Vārds", "Karogs"),
tulkojusi uz latviešu valodu 2019. gadā Varšavā izdoto
Mareka Gluško (Polijas diplomāts) monogrāfisko pētījumu "Poļi
Liepājā-zināmā, nezināmā, aizmirstā vēsture".
Dzejoļu
krājuma nosaukums Nestāsti,
veido divas asociācijas – viena, ka nav jāstāsta un otra, ka tie
nav stāsti. Kaut gan katra dzejoļa vai nodaļas dzejoļu forma
ieved stāstā, kuram ar neatslābstošu interesi sekot līdzi.
Autore dzīvo Bernē, pirms tam Polijā un vēl senāk Latvijā.
Autores filozofiskā dzeja tapusi no 2014. līdz 2022. gadam un
lielākoties stāsta par piedzīvoto Šveicē, īpaši, ja līdzi
draugs Winners (velosipēds), kurā aizved uz jebkuru vietu. Krājumu
lieliski papildina fotogrāfijas no skaistās Šveices.
Krājumā apkopots literātes mūža laikā savāktais lībiskās izloksnes mantojums. Vitrupes un Svētciema puses ieražas spilgti ievijušās Anitas stāstījumos un paliks kā mantojums nākamajām paaudzēm. Senču viedums strāvo cauri grāmatas lappusēm ik nodaļā. /Rasma Noriņa - Vidzemes lībiešu dzimtu un mantojuma pētniece.Anitas Emses dziļi trāpīgā valoda, fonētiskais skanējums, kaligrāfiskais rokraksts pauž vārdos neizsakāmu mīlestību pret saviem senčiem, dzimto vietu un valodu, ko turēt godā mūsu kultūrtelpas šodienā un nākamībā. /Lolita Ozoliņa - Vidzemes lībiešu dzimtu pētniece un Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vadītāja.
